Nu re, ar sišanos man arī ir tieši tāpat - kā ar slēdzi izslēdzas

Ar auto arī. Bet ne šeit, jo te var teikt cīņa sākas n-tās reizes pēc kārtas un visa uztvere ir ļoti savādāka. Starp citu, es biju sākumā pilnīgi pārliecināts, ka arī šeit kā ar slēdzi izslēgsies - un ne es viens

Cik esmu parunājis ar citiem šāvējiem, kuri ir iepriekš nodarbojušies ar citiem sportiem un piedalījušies citās sacensībās, viņi saka to pašu. Iesācējiem, protams, grūtāk, jo vēl tikai meklē veidus kā to mazināt - piemēram, es vispār nesekoju līdzi rezultātam - es koncentrējos tikai uz trim šāvieniem, nevis uz 30 vai 60. Neskatos kādi citiem rezultāti

Tāpat cenšos neuzturēties tehniskās zonas bardakā, kad visi staigā garām un ik pa brīdim uzgrūžas virsū ar saviem lokiem. Pazaudēt pārliecību par savu šaušanu ir viegli, bet atgūt to ir diezgan grūti. Tāpēc arī esmu gandarīts par šīm sacensībām, jo vienu distanci izšāvu fantastiski - vienā sērijā visas trīs bultas salādēju apkārt augšējam mērķim - bet līdz nākošajai savācos un izšāvu par 100 punktiem vairāk kā iepriekšējā, kas jau ir normāls mans rezultāts

Mana kļūda bija paņemt komandā vienu ambiciozu jaunieti, kura nevar beigt saspringt par rezultātu, lai gan vairāk kā skaidrs bija, ka tur nav par ko cīnīties, jo kāda starpība vai esi 23. vietā vai 25. vietā komandu ieskaitē

Tas arī galīgi nepalīdz, kad vēl visam bonusā zāģē kāds tev smadzenes - tāpēc diezgan fiksi pasūtīju viņu nafig, lai sēž klusu

Arī vienmēr izvairos pierakstīt punktus - līdz vairogam aizvelkos pēdējais, lai kāds cits tos rakstītu

Ja kādam punkti ir uz robežas, vienmēr dodu viņam augstāku rezultātu (ja nevar saprast īsti, piemēram, 9 vai 10 - tad pārējie uz vairoga to izlemj), lai nesāktos kipiš šāvēju starpā un foršāka atmosfēra būtu. Kā arī visdrīzāk tev iedos augstākus punktus citi tādā situācijā. Savukārt, mums ir pāris ībļi, kuri kā utes tur diršās par katru punktu - piemēram, šajās sacensībās pat Latvijas šāvēja citai Latvijas šāvējai deva zemāku un tur ar degunu iebāzusies lapā pārrēķināja visu, ko pieraksta poļi un zviedri
Esmu redzējis kā paši labākie šāvēji iešauj pilnīgu sviestu tikai dēļ psiholoģiskā, kad viņu rezultāti tuvojas rekordiem vai izšķiras pirmās vietas. Pat Olimpiskajās spēlēs šo var redzēt - kvalifikācijā viens rezultāts, bet turnīros smadzenes sāk krāmēt 7iekos, kuru kvalifikācijā nav vispār
Un par šo ir vismazāk informācijas kā trenēt - Latvijā to vispār netrenē necik. Palaiž tevi sacensībās un pasaka learn to deal with this shit

Nedaudz zināms kā korejieši to trenē - rīko visādas ekstrēmas nometnes - faktiski kā armijas specvienības tiek trenētas.
Mēs nesen kā reiz fantazējām, ka vajag atrast armijas metodoloģiju, ko māca kareivjiem, lai viņi saglabātu mieru, kad pa viņiem šauj un viņiem beidzas patronas
