Krashi u.c. negadījumi

Dažādas diskusijas bez vienotas tēmas.
User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago


User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

barons wrote:Par metāla un to savienojumu izturību vēl ir variants, ka tā ir jūtami izmainījusies, jo 2011. gadā, laikā, kad viss ūķis vēl bija stroikas kondīcijā, tur bija ugunsgrēks ar atklātu lielu liesmu. To, ka karstumā izmainās metāla struktūra, mēs zinām visi ;)
Es arī tā vienu brīdi domāju, bet izskatās, ka dega piķis virs jumta - tas varēja nojāt paneļu betona kvalitāti, bet domāju, ka tas siltumu daudz nenovadīja līdz tām sijām, kas bija zem paneļiem. Lai gan cik saprotu pat pārsimts grādi šādām nesošajām zem slodzes nav labi. Tām sijām arī nevājš laukums - respektīvi tur būtu stingri jākarsē, lai tās būtiski uzsiltu.

User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

Šis ir kaut kas :doh:
Lūk, ko par iespējamajiem Zolitūdes traģēdijas iemesliem raksta pieredzējis būvinženieris.


Ivars
Facebook

Tā kā esmu sertificēts būvinženieris ar augststāko izglītību un 10 gadu pieredzi būvniecības jomā, esmu piedalījies ap 100 būvobjektos Rīgā un tās rajonā, es arī vairs nespēju mierīgi noskatīties, kas notika Zolitūdē, tad labprāt padalīšos ar savu viedokli par šīs nelaimes izcelsmi.

Man kā būvniekam, kurš ir strādājis gan „treknajos gados”, gan tagad, šajā lauciņā nez kāpēc neizbrīna šis skumjais Zolitūdes gadījums. Man kā cilvēkam, Latvijas iedzīvotājam un saprātīgai būtnei ir, protams, neizsakāmas skumjas par šo notikumu. Bet kā pieredzējušam būvniekam ir nedaudz izbrīns caur naidu par to, ka tik ilgi bija jāgaida, lai kāds atkal sāktu pievērst uzmanību būvniecības procesiem, atbildībām un attieksmei pret kvalitāti. Skaidrs ir viens, ka šīs cilvēku dzīvības izmainīs attieksmi pret būvniecības procesiem Latvijā un ja tagad tie nemainīsies, tad dzīvojam mēs muļķu valstī, kur staigājam pa grābekļu lauku, krītam, ceļamies un atkal krītam, un uztveram to kā normu.

Lasot rakstus un komentārus, ko publicē plašsaziņas līdzekļi, šķiet, ka - nelaime ir notikusi, cilvēku vairs nav, bet vainīgie nepiesakās un domāju, ka arī nepieteiksies. Jo visi kā kranči ir ierāvuši astes un skaidroties sūta tikai preses sekretārus. Bet atbildība būs kādam jāuzņemas.

Versijas var būt dažādas – projektēšanas kļūdas, būvniecības kļūdas, nepareiza ekspluatācija u.t.t., un skaidrs ir viens, ka tas nebija force majore un ka ir jābūt vainīgajam.

Pats personīgi esmu redzējis neskaitāmas nopietnas būvniecības kļūdas, kuras tiek iebūvētas ēkās. Pieļauju, ka šeit arī ir būvniecības kļūda, kuru, iespējams, ir pieļāvis kāds būvuzņēmējs. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kur galvenajam būvuzņēmējam praktiski nav neviena būvstrādnieka, bet visus darbus veic apkašuzņēmēju firmiņas, no kurām tiek izspiesta pēdējā sula. Tiek izdarīts milzīgs spiediens, kas liek mazajiem būvniekiem strādāt pelēkajā ekonomikā un pieļaut kļūdas, par kurām lielākoties ir arī informēts galvenais būvuzņēmējs, bet viņi paši uz to piever acis.

Varu uzskaitīt tikai dažas no neskaitāmi daudzām kļūdām būvniecības procesos tepat Latvijā, kuras ir uzskatāmas par nopietniem pārkāpumiem un neatbilst Latvijas Būvnormatīviem un par visām ir bijuši informēti galvenie būvnieki:

1) Rīgā jaunajā projektā (neminēšu kurā), tiek izbūvētas nesošās dubult-T metāla sijas autostāvvietā un vēlāk tiek konstatēts, ka ir kļūda projektā un nav aprēķināts augstums inženiertīkliem (elektrības vadiem, ūdens caurulēm u.t.t). Ja zem sijām vēl iebūvēs inženiertīklus, tad griesti būs par zemu un nebūs iespējams ēku nodot ekpluatācijā.
Lai novērstu nenodošanu ekspluatācijā, nesošajās dubult-T tērauda sijās tiek izgriezti 10x10cm caurumi, lai elektriķis varētu izlaist savus vadus un santehniķis caurules. Bet neviens nepievērš vērību tam, ka tās ir konstrukcijas, kuras atrodas apakšzemes autostāvietā un tur visu ēku virs tās. Ja tiek uzstādītas metāla sijas, tad iepriekš tiek aprēķinātas slodzes, kas tām ir jānes kā viendabīgām (izotropām) un tajās ir iekšējie-elastības spēki, kas savstarpēji mijiedarbojas.
Beigās – vadi tika izvilkti, caurules saliktas un viss aizšūts ar reģipsi un griestu augstums atbilda projektam. Un neviens pat aci nepamirkšķināja uz to, ka galvenās nesošās konstrukcijas, kuras tur visu ēku, ir tikušas bojātas – atbildīgais būvuzņēmējs noteica, ko lai citu dara, mums citādi nepieņems ekspluatācijā.

2) Arī jaunais projekts Rīgā – tiek izmūrēti logi, uzstādītas pārsedzes un ēkai uzlikts jumts, bet, kad jāsāk montēt logi, arhitekts konstatē, ka logi nav izmūrēti pareizajā izmērā. Nu, ko darīt? Ņem, izzāģē platākas logu ailas uz katru pusi, bet pārsedzi nenomaina. Atstāj nesošo pārsedzi, kura balstas tikai 7 cm uz katru pusi uz mūra daļas.
Pēc tam uztaisa apdari un it kā nekas nebūtu bijis. Tiek pasniegts, ka kļūdījās mūrnieks, bet galvenie būvnieki, kuriem jāuzrauga process, savas kļūdas neatdzīst. Labāk ātri noslēpt un par to aizmirst, jo mums taču ir līguma saistības un termiņi, kuri jāievēro. Pārsedzes tā arī tika iebūvētas ar nepietiekošu balstu un segto darbu akti parakstīti itkā viss būtu pēc projekta.

3) Cits jaunais projekts Rīgā – tiek iemontēta pirmajā stāvā liela vitrīna. Pēc laika tiek konstatēts, ka ir bijušas izmaiņas projektā un neviens to nav pamanījis. Lai izgatavotu jaunu vitrīnu, ir atkal jāgaida 3 nedēļas, bet darbu nodošanas termiņi deg. Neko darīt! Tā kā vitrīnai pa vidu ir sadalošais statnis, tad pus vitrīnu aizšuj ar OSB loksnēm no abām pusēm, no ārpuses pielīmē vati un uztaisa apmetumu, bet no iekšas pie OSB loksnes pieskrūvē reģipša karkasu un reģipsi. Un nekas nav redzams, bet tas, ka neatbilst nevienam Latvijas Būvnormatīvam, tas jau nevienu neinteresē, jo ir termiņi!
Tagad cilvēki ir nopirkuši šīs telpas un nemaz nezin, ka viņiem ārsiena nemaz neeksistē, bet tur ir apslēpta vitrīna.

4) Ofisa ēka pierīgā – Jumta nesošās konstrukcijas ir izbūvētas no tērauda konstrukcijām, uz kurām balstās ranilla gofrētās loksnes. Uz jumta tiek uzcelts čillers (gaisa vai ūdens saldētājmašīna, kas ļauj gan dzesēt, gan uzsildīt siltumnesēju, masa 2 tonnas), kur tam konstruktors ir aprēķinājis vietu.
Uzstāda čilleru, bet: „ Ak, vai!”, jumta sijas ieliecas un kustas, ja piedur pirkstu čilleram. Un, kā izrādās, konstruktors ir ne tikai kļūdījies metāla konstrukciju izvēlē, bet arī tajā, ka čillers, lai varētu darboties, ir nepieciešams ieliet tajā vēl 800 litrus antifrīzu.
Antifrīzu liet vairs neviens neuzdrošinājās. Darbi apturēti netika, bet nedēļas laikā tika pastiprinātas sijas ar tā paša konstruktora piedāvājumu. Es tikai nesaprotu, kā šis konstruktors var būt sertificēts, ja pieļauj tik milzīgas kļūdas.

5) Alfas daudzstāvu autostāvvieta – cik esmu novērojis, vismaz gadu visi nesošie rīģeļi (dzelzsbetona sijas) ir saplaisājuši, kas nozīmē, ka nespēj izturēt slodzi. Nepaskatījos tik smalki, vai plaisas ir no cirpes vai lieces, bet fakts kā tāds ir.
Bija tur izvietoti metāla stieņi, ar kuru palīdzību kāds, iespējams, veica deformāciju novērojumus. Daļa no šiem deformāciju distanceriem bija nepareizi uzstādīti, daļa paši nokrituši, daļa nolauzti. Distanceri stāvēja kādu pus gadu. Un, kad biju tur pēdējo reizi, nevienu distanceri vairs nemanīju (varbūt nebiju vērīgs), bet plaisu vietas, iespējams, bija vienkārši aizkrāsotas, lai nekrīt acīs. Ja dzelzsbetonā parādās plaisas pēc daudziem gadiem, tad ir skaidrs, ka konstrukcijas ir nogurušas. Un es personīgi kā būvinženieris Alfas trakajās dienās auto nenovietotu pārpildītā daudzstāvu autostāvvietā, pirms nav veikta ekspertīze un publiski paziņots par sabiedriskās būves drošību vai pastiprināšanu.

Varu uzskaitīt neskaitāmas kļūdas būvniecības procesos un galvenais, ka lielā daļā no šīm kļūdām ģenerāluzņēmēji ir bijuši no Top 10 būvfirmām Latvijā, un viss ir noticis ar viņu ziņu un akceptu. Tā pati dokumentācija, ar ko aizbildinās visi būvnieki, ir tikai formāla, parasti būvdarbu žurnāls tiek rakstīts, kā katram ienāk prātā un kas ienāk prātā, jo neviens to nepārbauda, segto darbu aktus nozīmīgajām konstrukcijām prasa tikai pirms izpildes (formas 2) parakstīšanas vai pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Tikai tad visi sēž un gatavo segto darbu aktus un meklē arhitektus, autoruzraugus un būvuzraugus, lai tie paraksta.
Tikšanās bieži notiek vai nu mašīnās, benzīntankos vai būvobjekta vagoniņā, bet ne objektā, kur būtu jāpārbauda pareiza, projektam atbilstoša un konstruktīvi noturīga konstrukciju iestrāde! Saliek parakstus, būvnieks uzsauc būvuzraugam konjaku un visi priecīgi strādā tālāk. Un tā notiek praktiski visos būvobjektos.

Un es pats šajā visā esmu no malas noskatījies, jo, ja vēlos strādāt šajā jomā, tad man ir jāklusē, jo esmu jau saņēmis aizrādījumus no vadošajām būvfirmām, ja sūdzēšos par kaut ko, tad Latvijā vairs objektos nestrādāšu, jo tā ir norma. Nekur nerakstīta, bet visiem pieņemta un saprotama norma.

Pat materiālu piegādātāji mēdz piegādāt būvmateriālus, kuriem nav atbilstības deklarācijai un, ja es saku, ka nevaru pieņemt būvmateriālus, kuri nav sertificēti Eiropas Savienībā un neatbilst Eiropas regulām, tad atbilde ir, ka viņi tūlīt paši uztaisīšot, jo neviens jau tos sertifikātu nummurus nepārbauda. Ieraksta, ka atbilst tam, šitam un sertifikāts un atbilstības deklarācija gatava.

Lasot rakstu par to, ko ir teicis Maximas būvuzraugs, ka dobie dzelzsbetona paneļi esot pārbaudīti pirms montāžas, man iekšā parādās smīns ar naidu. Protams, ka pirms nodošanas ekspluatācijā, vai arī tagad, ir jau uztaisīts pārbaudes akts, bet, ka tas tika izdarīts pirms montāžas, es ļoti šaubos, jo zinu, kā un kad notiek dokumentācijas sagatavošana, bet iespējams, ka kļūdos.

Esmu vairāk kā pārliecināts, ka arhitektu birojs kopā ar konstruktoriem jau desmit reizes šo divu nakšu laikā ir pārrēķinājis visas slodzes un tagad meklē, uz ko novelt šo nelaimi (tiek pacelti visi dokumenti un meklētas sīkākās nepilnības, sīkākais akts vai pārbaude, kura nav atbilstoša, lai tikai viens uz otru varētu šo nelaimi novelt). Un beigās vainīgs būs nabaga apakšuzņēmēju būvdarbu vadītajs, kurš steigā, spiedienā no vadības, darbu noslogojumā vai cita nospiedoša iemesla dēļ nebūs sastādījis vienu papīrīti, pārbaudes aktu vai uzlicis parakstu, kur vajadzēja vai nevajadzēja.

Cilvēku dzīvības vairs nav, bet būs vainīgais, ko nopelt, vainīgais, kuru pataisīs par vainīgo un pūlis gavilēs.

Varētu rakstīt un rakstīt par šo tēmu, bet zinu, ka mani vārdi pūš pret vēju.

Un tie ir tikai mani novērojumi, un nevienu ekspertīzi par rakstā minēto neesmu veicis.

User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

Te otrajā lapaspusē kā reiz var redzēt tās kolonas un sijas: http://public.monitorings.lv/2012_02/Li ... -40-44.pdf

User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

No tā pēdējā .pdf:
Kā jau minēts, projekta gaitā enkurnomniekam tika apstiprināta jauna pārdomāta dizaina koncepcija, un lielāko daļu jau piegādāto materiālu būvnieki bija spiesti nomainīt. Jāteic, iespaids ir patīkamāks - veikala daļā griesti zemāki un glītāki, gaismas mazāk spilgtas - taču dizaina materiālu maiņa būvniekiem radīja dubultu darbu.
Enkurnominieks ir Maxima. Tā kā faktiski sanāk, ka tajā ēkā bija Optima līnija elementi, kura materiālus izvēlējās Maxima, bet būvnieki pielāgojās. Nevis tā kā sākotnējā informācija liecināja, ka Maxima īrnieks, kurš neko par ēku nezin.


Šis arī ironisks citāts:
Par būvuzraugu strādāja pieredzējis profesionālis, kas pārvalda būvniecības procesu, kontrolē to, taču nekad netraucē.

(..)

nedrīkst būt tā, ka būvuzraugs traucē un izvirza nepamatotas pretenzijas, kuru atrisināšana prasa daudz laika un kavē objektu kopumā. Mums tā nebija.
Un arī šis:
Elastīgi uz izmaiņām reaģēja konstruktors, jebkuru izmaiņu rasējumus bija iespējams saņemt maksimāli īsā laikā.
Arī nav zemē metams:
Vēlos minēt inspektoru, kas pieņēma objektu - Māri Balodi, profesionāli ar pedantisku attieksmi. Mums bija izcila kārtība, tomēr radās papildus jautājumi. M. Balodis izvirzīja dažas prasības un pats palīdzēja mums tās izpildīt. Bija arī darba drošības pārbaudes - gan meklēja nelegālos strādniekus, gan pārbaudīja normatīvu ievērošanu. Mūsu objektos parasti viss ir kārtībā, jo kompānijā ir algots cilvēks, kas kontrolē objektus.


User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

Cik var kārnīt par tiem mistiskajiem bērniem komentāros :doh: Tur uz vietas tā Maxima ielenkta no visām pusēm ar simtiem cilvēku, desmitiem kameru - tur nopirsties nedokumentātam nav iespējams, bet atrodas konspirācijas idioti. Vispār šķiet pēdējos mēnešos internets Latvijā ir nokļuvis līdz tumšākajiem nostūriem, jo tāds episks daunisms agrāk nebija novērots.

GuntOn
Joined: 12 years ago

Post by GuntOn » 5 years ago

Tici man, labaak arii nekljuus. Man maate ir skolotaaja un kad es paklausos, kas notiek skolnieku viduu un kaadus holly shit veidiigus murgus beerni raksta kontroldarbos, tad paliek pat nedaudz baisi un praataa naak filma "Idiocracy".

http://www.imdb.com/title/tt0387808/?ref_=fn_al_tt_1

User avatar
barons
Joined: 11 years ago
Location: Rīga / Cēsis

Post by barons » 5 years ago

hmmmm
Image

GuntOn
Joined: 12 years ago

Post by GuntOn » 5 years ago

Iisteniibaa buutu interesanti uzzinaat cik daudz nejeedziigi leemumi tiek pienjemti un kaadi veel "labumi" tiek veikti aiz visa shii Maxima tragjeedijas fona.

User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago


User avatar
JR
Joined: 15 years ago
Location: Rīga
Contact:

Post by JR » 5 years ago

GuntOn wrote:Iisteniibaa buutu interesanti uzzinaat cik daudz nejeedziigi leemumi tiek pienjemti un kaadi veel "labumi" tiek veikti aiz visa shii Maxima tragjeedijas fona.
Domāju, ka paranoja, shēmas un stratēģijas. Kas cits var būt, kad tavas rīcības sekas prezidents, lai arī kāds puņķis viņš nebūtu, nosauc par masu slepkavību un to nocitē ne tikai vietējā miesta, bet arī visas pasaules lielākie mēdiji.

Post Reply